Second-conjugation verbs are derived (suffixed) verbs with longer infinitives ending in -āt, -ēt, -īt or -ināt, e.g. runāt (to speak), strādāt (to work), domāt (to think). They are completely regular — the stem never changes.
The mark of the second conjugation is the present first-person singular in -ju: es runāju, es strādāju.
Present tense
| Person | runāt | strādāt |
|---|---|---|
| es | runāju | strādāju |
| tu | runā | strādā |
| viņš/viņa | runā | strādā |
| mēs | runājam | strādājam |
| jūs | runājat | strādājat |
| viņi/viņas | runā | strādā |
Past tense
| Person | runāt | strādāt |
|---|---|---|
| es | runāju | strādāju |
| tu | runāji | strādāji |
| viņš/viņa | runāja | strādāja |
| mēs | runājām | strādājām |
| jūs | runājāt | strādājāt |
| viņi/viņas | runāja | strādāja |
Future tense
| Person | runāt | strādāt |
|---|---|---|
| es | runāšu | strādāšu |
| tu | runāsi | strādāsi |
| viņš/viņa | runās | strādās |
| mēs | runāsim | strādāsim |
| jūs | runāsiet | strādāsiet |
| viņi/viņas | runās | strādās |
Note that the present and past first-person singular are identical (es runāju); the other persons and the context show which tense is meant.
Common verbs
runāt
to speak
strādāt
to work
domāt
to think
maksāt
to pay
spēlēt
to play